𝐕𝐢𝐬𝐞-𝐏𝐌 𝐏𝐚𝐫𝐭𝐢𝐬𝐢𝐩𝐚 𝐋𝐚𝐧𝐬𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐑𝐞𝐥𝐚𝐭𝐨́𝐫𝐢𝐮 𝐃𝐞𝐳𝐞𝐦𝐩𝐞𝐧̃𝐮 𝐄𝐤𝐨𝐧𝐨́𝐦𝐢𝐤𝐮 𝐓𝐋 𝐧𝐨 𝐃𝐢𝐚𝐥𝐨𝐠𝐮 𝐡𝐨 𝐒𝐞𝐭𝐨𝐫 𝐏𝐫𝐢𝐯𝐚𝐝𝐮

24 Mar 2026
Press Release Image
Asuntu

𝐕𝐢𝐬𝐞-𝐏𝐌 𝐏𝐚𝐫𝐭𝐢𝐬𝐢𝐩𝐚 𝐋𝐚𝐧𝐬𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐑𝐞𝐥𝐚𝐭𝐨́𝐫𝐢𝐮 𝐃𝐞𝐳𝐞𝐦𝐩𝐞𝐧̃𝐮 𝐄𝐤𝐨𝐧𝐨́𝐦𝐢𝐤𝐮 𝐓𝐋 𝐧𝐨 𝐃𝐢𝐚𝐥𝐨𝐠𝐮 𝐡𝐨 𝐒𝐞𝐭𝐨𝐫 𝐏𝐫𝐢𝐯𝐚𝐝𝐮

Data Publica

24 Mar 2026

Descrisaun

DILI, 23/03/2026: Banco Central Timor-Leste (BCTL) realiza lansamentu relatoriu Dezempeñu Ekonomiku Timor-Leste nian no halo dialogu ho setor privadu sira hodi fahe hanoin no diskute estratéjia sira hodi haforsa diversifikasaun ekonómika, promove investimentu, no hadi’a kresimentu sustentável no inkluzivu iha Timor-Leste ho tema: “Timor-Leste ba Kresimentu Ekonomiku ne’ebe lidera husi Seitor Privadu”.

Iha lansamentu no dialogu ne’e, Governu ho Seitór privadu iha konkordánsia atu implementa kompromisu hamutuk lima bá dezenvolvimentu ekonomika iha Timor-Leste.

Kompromisu lima ne’e hatuur iha akta ne’ebé prodús hosi rezultadu diálogu entre Governu ho seitór privadu ho tema: “𝐇𝐚𝐦𝐞𝐭𝐢𝐧 𝐏𝐚𝐫𝐬𝐞𝐫𝐢𝐚 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐀𝐬𝐞𝐥𝐞𝐫𝐚 𝐃𝐞𝐳𝐞𝐧𝐯𝐨𝐥𝐯𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐄𝐤𝐨𝐧𝐨𝐦𝐢𝐚 𝐍𝐚𝐬𝐢𝐨𝐧𝐚́𝐥” hafoin lansamentu Relatóriu Dezempeñu Ekonómiku TL 2025 hosi Banco Central de Timor-Leste (BCTL) iha Centro Convenções Dili (CCD), segunda (23/03/2026).

Kompromissu konjunta ne’e hatuur iha akta konkordánsia ne’ebé ho natureza ida bá dezenvolvimentu ekonómiku lidera no sustenta hosi Investimentu seitór privadu.

Akta ne’e asina hosi Prezidente CCI-TL, Jorge Manuel de Araújo Serrano ho Ministru Komérsiu no Indústria, Filipus Nino Pereira, sasin hosi Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão ho Vise-PM Asuntus Ekonómiku, Francisco Kalbuadi Lay hamutuk ho Governadór BCTL, Helder Lopes.

Importánsia hosi akta ne’e atu reafirma katak parseria ne'ebé di’ak no metin entre parte rua sei aselera dezenvolvimentu ekonómiku diversifikadu, reziliente, sustentável no inkluzivu.

Ho espíritu parseria estratéjika no responsabilidade partillada, Governu no Seitór Privadu konkorda hodi implementa kompromisu hirak tuir mai:

1. 𝐑𝐞𝐟𝐨𝐫𝐦𝐚 𝐄𝐬𝐭𝐫𝐮𝐭𝐮𝐫𝐚́𝐥 𝐀𝐦𝐛𝐢𝐞𝐧𝐭𝐞 𝐍𝐞𝐠𝐨́𝐬𝐢𝐮.

2. 𝐃𝐢𝐧��𝐦𝐢𝐳𝐚 𝐈𝐧𝐯𝐞𝐬𝐭𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐒𝐞𝐢𝐭𝐨́𝐫 𝐏𝐫𝐨𝐝𝐮𝐭𝐢𝐯𝐮.

3. 𝐏𝐫𝐨𝐦𝐨𝐯𝐞 𝐀𝐬𝐞𝐬𝐮 𝐅𝐢𝐧𝐚𝐧𝐬𝐞𝐢𝐫𝐮.

4. 𝐅𝐚𝐬𝐢𝐥𝐢𝐭𝐚 𝐀𝐬𝐞𝐬𝐮 𝐛𝐚 𝐌𝐞𝐫𝐤𝐚𝐝𝐮.

5. 𝐈𝐧𝐬𝐭𝐢𝐭𝐮𝐬𝐢𝐨𝐧𝐚𝐥𝐢𝐳𝐚 𝐃𝐢𝐚́𝐥𝐨𝐠𝐮 𝐏𝐮́𝐛𝐥𝐢𝐤𝐮-𝐏𝐫𝐢𝐯��𝐝𝐮.

Iha dialogu ne’e, Vise-Primeiru Ministru, Eng. Mariano ASSANAMI Sabino, destaka pontu importante atu Seitor Privado sira tau atensaun oinsa atu dinamiza sira nia investimentu ne’ebe sustentavel mak husu Emprezariu ida-idak tenke tau atensaun ba “Dezenvolvimentu Rekursu Umanu”.

Ohin loron Timor-Leste involve aan ona iha organiza internasional sira hanesan Organizasaun Mundial Komersiu, entaun seitor privadu tenke dinamiza an, kompetetivu entaun tenke prepara rekursu umanu hodi jere rekursu sira ne’ebe imi iha hodi bele kompete ho empreza sira seluk ne’ebe mai investe iha Timor.

Maluk emprezariu sira, investimentu ne’e la’os haree de’it ba kapasidade finansira maibe kapasidade rekurusu umanu ne’e importante liu atu jere osan sira ne’ebe iha tuir planu, tuir vizaun.

Maiske ho situasaun ne’ebe iha, Governu sei nafatin halo ninia papel importante hodi hamutuk ho imi ita la’o hamutuk, tanba governu hatur seitor privadu nu’udar parseiru importante ida ba deversifikasaun ekonomiku iha Timor-Leste ohin no ba futuru.

Galeria
Video

Laiha Video

Dokumentus

Laiha Dokumentus