𝗠𝗜𝗡𝗜𝗦𝗧𝗥𝗨 𝗝𝗨𝗦𝗧𝗜𝗦𝗔 𝗔𝗣𝗥𝗘𝗭𝗘𝗡𝗧𝗔 𝗣𝗘𝗥𝗦𝗣𝗘𝗧𝗜𝗩𝗔 𝗞𝗢𝗡𝗔-𝗕Á 𝗦𝗘𝗚𝗨𝗥𝗔𝗡𝗦𝗔 𝗝𝗨𝗥Í𝗗𝗜𝗞𝗔 𝗕𝗔 𝗜𝗡𝗩𝗘𝗦𝗧𝗜𝗠𝗘𝗡𝗧𝗨𝗠𝗜𝗡𝗜𝗦𝗧𝗥𝗨 𝗝𝗨𝗦𝗧𝗜𝗦𝗔 𝗔𝗣𝗥𝗘𝗭𝗘𝗡𝗧𝗔 𝗣𝗘𝗥𝗦𝗣𝗘𝗧𝗜𝗩𝗔 𝗞𝗢𝗡𝗔-𝗕Á 𝗦𝗘𝗚𝗨𝗥𝗔𝗡𝗦𝗔 𝗝𝗨𝗥Í𝗗𝗜𝗞𝗔 𝗕𝗔 𝗜𝗡𝗩𝗘𝗦𝗧𝗜𝗠𝗘𝗡𝗧𝗨
Asuntu
𝗠𝗜𝗡𝗜𝗦𝗧𝗥𝗨 𝗝𝗨𝗦𝗧𝗜𝗦𝗔 𝗔𝗣𝗥𝗘𝗭𝗘𝗡𝗧𝗔 𝗣𝗘𝗥𝗦𝗣𝗘𝗧𝗜𝗩𝗔 𝗞𝗢𝗡𝗔-𝗕Á 𝗦𝗘𝗚𝗨𝗥𝗔𝗡𝗦𝗔 𝗝𝗨𝗥Í𝗗𝗜𝗞𝗔 𝗕𝗔 𝗜𝗡𝗩𝗘𝗦𝗧𝗜𝗠𝗘𝗡𝗧𝗨𝗠𝗜𝗡𝗜𝗦𝗧𝗥𝗨 𝗝𝗨𝗦𝗧𝗜𝗦𝗔 𝗔𝗣𝗥𝗘𝗭𝗘𝗡𝗧𝗔 𝗣𝗘𝗥𝗦𝗣𝗘𝗧𝗜𝗩𝗔 𝗞𝗢𝗡𝗔-𝗕Á 𝗦𝗘𝗚𝗨𝗥𝗔𝗡𝗦𝗔 𝗝𝗨𝗥Í𝗗𝗜𝗞𝗔 𝗕𝗔 𝗜𝗡𝗩𝗘𝗦𝗧𝗜𝗠𝗘𝗡𝗧𝗨
Data Publica
27 Mar 2026
Descrisaun
𝗗Í𝗟𝗜, 𝗠𝗝 – 𝗦𝗲𝗴𝘂𝗻𝗱𝗮-𝗳𝗲𝗶𝗿𝗮, 𝟮𝟯 𝗱𝗲 𝗠𝗮𝗿𝘀𝘂 𝟮𝟬𝟮𝟲, Súa-Esélensia Ministru Justisa, Dr. Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai, ofisialmente aprezenta perspetiva kona-bá Seguransa Jurídika ba Investimentu iha Lansamentu Relatóriu Ekonómiku 2025 no Diálogu entre Governu no Setór Privadu, ne’ebé organiza husi Governu liuhusi MKAE, Banco Central de Timor-Leste no Câmara do Comércio e Indústria de Timor-Leste (CCI-TL), iha Centro de Convenções de Díli.
Ministru Justisa esplika, Reforma Lei Terras, Sistema Rejistu Propriedade, no Importánsia Seguransa Jurídika ba Investimentu kona-bá reforma lei terras, sistema rejistu propriedade, no importánsia seguransa jurídika ba investimentu maka asuntu ne’ebé importante tebes. Problema terras no propriedades nu’udar problema kompleksu no delikadu. Tuir koñesimentu ne’ebé ita hotu iha, bele afirmá katak ita iha forsa bainhira ita hamriik metin iha rai. Se ita laiha rai, ita laiha forsa atu realiza atividade sira.
Ministériu Justisa responsabiliza, podeser Ministru Justisa hamutuk ho Sekretariadu Estadu Terras no Propriedade. Objetivu mak atu hare seguransa bele fó ba parseiru sira, liu-liu ba setor privadu. Seguransa jurídika fó ba ita-nia investidor sira atu halo investimentu, iha seguransa jurídika iha perspetiva ne’e luan teb-tebes, maibé diak liu ita rasionaliza ita-nia hanoin atu foka ba seguransa iha área terras.
Iha sistema ordenamentu jurídiku nasional, iha lei estruturante lubuk ida ne’ebé halo fundasaun ba governasaun no administrasaun Estadu nian. Hahu hosi Lei Nú. 1/2003 to’o mai oras ne’e, responde ona dezenvolvimentu signifikativu iha elaborasaun no implementasaun norma jurídika sira ne’ebé importante tebes ba estabilidade no seguransa jurídika.
Iha kontestu ne’e, emprezáriu sira no asosiadu sira sempre fó atensaun espesífika ba lei hirak ne’e, liu-liu iha aspetu sira ne’ebé relasiona ho rejime jurídiku ba domíniu privadu Estadu nian no mós domíniu públiku Estadu nian. Lei sira ne’e sai nu’udar referénsia prinsipal ba orientasaun atividade ekonómika, investimentu no utilizasaun rekursu sira, atu asegura transparénsia, responsabilidade no konformidade ho prinsipiu sira estadu direitu nian.
Objetivu husi lei ida ne’e mak atu posibilita setor privadu bele halo interasaun ho Governu, hodi bele dezenvolve sira-nia atividade ekonómika, liu-liu iha vida emprezáriál nian. Sira bele iha garantia ida atu bele utiliza ba direitu ba pose nian iha terrenu. Tanba sira halo kapitaliza sira-nia orsamentu, sira soe sira-nia tempu atu halo investimentu. Entaun ita tenke iha seguransa jurídika ida ba sira.
Ne’e inklui direitu ba pose, direitu ba uzu, no direitu superfísiu. Direitu superfísiu katak, rai ne’e Estadu nian, maibé Estadu tenke garantia hodi fó rai ne’e ba emprezáriu sira, nasionál ka internasionál, hodi sira bele halo sira-nia investimentu iha Timor-Leste.
Husi 326.111 parselas, ita-nia servisu kadastrais halo levantamentu iha tinan sira liubá kotuk. Ita halo ona baze dadus resentemente, ita halo ona levantamentu ba 1.015 parselas iha tempu badak.
Tanba ida ne’e, Súa-Esélensia Primeiru-Ministru, ha’u orgullu atu fó hatene katak, durante tinan 20 resin ita iha de’it 43 parselas. Maibé iha tinan ida, ita bele halo levantamentu, homologasaun, no rekonesimentu ba aproximadamente 1.015 parselas ne’ebé ita fó ona. Iha tinan 2025, ne’e atinje aproximadamente 2.041 parselas.
Iha lansamentu relatóriu ekonómiku no diálogu entre Governu no setór privadu maka Sua-Eselénsia Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, membru Governu sira, setór privadu no mos konvidadu sira.
# 𝗠í𝗱𝗶𝗮 𝗚𝗮𝗯𝗶𝗲𝗻𝘁𝗲 𝗠𝗶𝗻𝗶𝘀𝘁𝗿𝘂 𝗝𝘂𝘀𝘁𝗶𝘀𝗮 #
Galeria
Video
Laiha Video
Dokumentus
Laiha Dokumentus