𝐒𝐄𝐅 𝐏𝐀𝐑𝐓𝐈𝐒𝐈𝐏𝐀 𝐒𝐄𝐑𝐈𝐌𝐎́𝐍𝐈𝐀 𝐀𝐒𝐈𝐍𝐀 𝐌𝐨𝐔 𝐄𝐍𝐓𝐑𝐄 𝐊𝐎𝐈𝐂𝐀, 𝐖𝐅𝐏 𝐇𝐎 𝐌𝐈𝐍𝐈𝐒𝐓𝐄́𝐑𝐈𝐔 𝐅𝐈𝐍𝐀𝐍𝐒𝐀𝐒 𝐁𝐀 𝐏𝐑𝐎𝐆𝐑𝐀𝐌𝐀 𝐌𝐄𝐑𝐄𝐍𝐃𝐀 𝐄𝐒𝐊𝐎𝐋𝐀́𝐑 𝐍𝐎 𝐑𝐄𝐒𝐓𝐀𝐔𝐑𝐀𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐅𝐋𝐎𝐑𝐄𝐒𝐓𝐀 𝐈𝐇𝐀 𝐓𝐈𝐌𝐎𝐑-𝐋𝐄𝐒𝐓𝐄
Asuntu
𝐒𝐄𝐅 𝐏𝐀𝐑𝐓𝐈𝐒𝐈𝐏𝐀 𝐒𝐄𝐑𝐈𝐌𝐎́𝐍𝐈𝐀 𝐀𝐒𝐈𝐍𝐀 𝐌𝐨𝐔 𝐄𝐍𝐓𝐑𝐄 𝐊𝐎𝐈𝐂𝐀, 𝐖𝐅𝐏 𝐇𝐎 𝐌𝐈𝐍𝐈𝐒𝐓𝐄́𝐑𝐈𝐔 𝐅𝐈𝐍𝐀𝐍𝐒𝐀𝐒 𝐁𝐀 𝐏𝐑𝐎𝐆𝐑𝐀𝐌𝐀 𝐌𝐄𝐑𝐄𝐍𝐃𝐀 𝐄𝐒𝐊𝐎𝐋𝐀́𝐑 𝐍𝐎 𝐑𝐄𝐒𝐓𝐀𝐔𝐑𝐀𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐅𝐋𝐎𝐑𝐄𝐒𝐓𝐀 𝐈𝐇𝐀 𝐓𝐈𝐌𝐎𝐑-𝐋𝐄𝐒𝐓𝐄
Data Publica
20 Apr 2026
Descrisaun
Dili, 14 Abríl 2026 | 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐱𝐜𝐞𝐥𝐞̂𝐧𝐜𝐢𝐚 𝐒𝐞𝐜𝐫𝐞𝐭𝐚́𝐫𝐢𝐨 𝐝𝐞 𝐄𝐬𝐭𝐚𝐝𝐨 𝐝𝐚𝐬 𝐅𝐥𝐨𝐫𝐞𝐬𝐭𝐚𝐬 𝐄𝐧𝐠. 𝐅𝐞𝐫𝐧𝐚𝐧𝐝𝐢𝐧𝐨 𝐕𝐢𝐞𝐢𝐫𝐚 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚, 𝐒.𝐇𝐮𝐭, hamutuk ho Ministru Agrikultura, Pekuária, Peskas no Florestas (MAPPF), Eng.Marcos "MAMETA" da Cruz MAgSt, partisipa serimónia Asina MoU entre KOICA, WFP no Ministériu Finansas iha salaun Ministériu Finansas Aitarak-Laran kona-bá hametin nutrisaun no Seguransa ai-han iha Timor-Leste no Dezenvolvimentu restaurasaun florestál no Jestaun Sustentavel iha Timor-Leste
Ministru Agrikultura, Pekuária, Peskas no Florestas (MAPPF) Marcos MAMETA da Cruz lori Ministériu nia raran hato'o agradese Wain bá Governu Korea do Sul no Ministra Finansas ne'ebé fasilita ona hodí hetan akordu ne'e. Nia dehan Ministériu Agrikultura hetan millaun $ 6 atu implementa programa restaurasaun floresta iha Munisípiu Baucau no Manatutu.
Tuir nia katak iha Baucau sei implementa iha Suku Kaibada ho programa reflorestasaun no Manatutu sei estables sentru viveiru permanente ida inklui sentru formasaun floresta inklui halo mós programa pilotu reflorestasaun iha Obrato no Maabat. Totál área ne'ebé sei libre hodí implementa programa sira ne'e hamutuk ekatres 200 iha Munisípiu rua.
"Korea la'ós foin mak ajuda ita, uluk mós ajuda ona ita liu husi programa ida ne'ebé bolu ho naran AFoco ne'ebé ita iha ona modelu programa hanesan iha Manatuto - Balak. Ne'ebé métodu ne'e mak ita se'i implementa fali iha Munisípiu rua ne'e". Dehan Ministru Marcos iha salaun enkontru Ministériu Finansas Aitarak Laran.
Membru Governu ne’e hatutan implementasaun programa ne'e sei la'o durante tinan hitu (7) hahú husi tinan 2026 bá to'o 2033. Governu liuhusi MAPPF sei implementa programa ne'e ho di'ak no responsablidade tuir prinsipu jerál ne'ebé iha transparánsia no akontablidade no sei halo liña koordenasaun nafatin ho Embaixada Korea iha TL.
Iha fatin hanesan Ministra Finanasas Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso hateten akordu subvensaun rua ne’ebé asina ho Ajénsia Kooperasaun Internasionál Korea (KOICA - sigla inglés) ne’e, kona-ba projetu Dezenvolvimentu Kapasidade Restaurasaun Florestál no Jestaun Sustentável iha Timor-Leste no mós Programa Integradu Nutrisaun no Seguransa Alimentár ne'ebé fortifika Alimentasaun Eskolár, Fortifikasaun Ai-han no Infraestrutura Eskolár hahú (2026–2030).
Serimónia asina akordu finanseiru ho Ajénsia Kooperasaun Internasionál Korea (KOICA-sigla inglés), ne’e kona-ba projetu
“Hametin Nutrisaun no Seguransa Ai-han iha Timor-Leste. Programa Integradu Merenda Eskolár husi Produtu Lokál, Fortifikasaun Foos, no hadi’a Infraestrutura Eskola nian, nomós Restaurasaun Floresta no Dezenvolvimentu Kapasidade Jestaun Sustentavél iha Timor-Leste. Orsamentu bá projeitu rua ne’e pur volta 13 milloens, hodi fahe ba programa rua. Ministériu Agrikultura hetan 6 milloens ba refloretasaun nian no 7,2 miloens Ministériu Edukasaun nian hodi tau bá merenda eskolar.’’
"Ohin, portofóliu kooperasaun ne’ebé riku ona sei habelar liután ho asinatura bá projetu importante rua ne’ebé ko’alia direita kona-ba ita-nia prioridade nasionál sira iha setór florestál, saúde, no edukasaun. Inisiativa sira-ne’e la’ós de’it investimentu finanseiru sira ne’e mós investimentu bá ita-nia ambiente, ba ita-nia komunidade sira, no ba futuru ita-nia oan sira-nian". Tenik Ministra
Ministra hateten projetu kona-bá floresta nian ne'e sei hala'o liuhusi inisiativa protesaun floresta ne'ebé servisu hamutuk ho komunidade lokál sira, liuhusi kompañia sensiblizasaun kona-bá protesaun no restaurasaun floresta no liuhusi hametin kapasidade Governu nian iha setór florestál aprosimasaun ne'e rekoñese katak floresta ne'ebé saudavel importante tenémes bá ita nia rejiliensia klimátika moris iha area rurál no Dezenvolvimentu sustentavel bá tempu naruk. Projetu Restaurasaun Floresta no Dezenvolvimentu Kapasidade Jestaun Sustentavel iha Timor-Leste,” sei apoiu ita atu restaura fali rai fuik ne’ebé estraga ona iha Baucau no Manatuto.
Iha projetu primeiru ne’e nia okos, sei harii viveiru ida atu rai no haburas ai-oan sira, nomós atu serbi nu’udar fatin distribuisaun no sentru edukasaun agroflorestál ba komunidade viziñu sira. Ho estimativa investimentu millaun 6 dolár Amerikanu durante tinan ualu resin, projetu ne’e sei fó tempu ne’ebé sufisiente bá floresta atu moris fali no rekupersaun rai-fuik, no hein katak sei hadi’a moris ba maizumenus uma-kain 1.000 iha área alvu sira. Iha kálkulu sira-ne’e nia kotuk, iha família reál sira ne’ebé sei hetan benefísiu husi rendimentu ne’ebé seguru liután, rekursu naturál ne’ebé jere ho di’ak, no ambiente ne’ebé saudavel liután.
Nia mós dehan Projetu segundu ne’ebé ita asina ohin bazeia ba rezultadu no lisaun sira ne’ebé foti husi apoiu Koreia nian ne’ebé eziste ona liuhusi atividade Say No to 5𝘚”, ne’ebé foka ona ba hadi’a programa merenda eskolár. Programa foun ne’e, “Hametin Nutrisaun no Seguransa Ai-han iha Timor-Leste: Programa Integradu Merenda Eskolár Husi Produtu Lokál, Fortifikasaun Foos, no Hadi’a Infraestrutura Eskola nian,” reprezenta pasu signifikativu ida iha ita-nia esforsu hamutuk atu enfrenta malnutrisaun no apoiu dezenvolvimentu kapitál umanu.
Iha sorin seluk Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares hatete, ohin iha ne'e atu asiste fali MoU ida tan ne'ebé sei asina entre KOICA no Ministériu Finansas ne'ebé fó benefísiu ba edukasaun no estudante sira.
"Iha fulan Marsu tinan kotuk ha’u tuir serimónia ne’ebé WFP entrega dapur eskola nian hanesan parte ida husi programa Say No to 5S, ne’ebé hetan finansiamentu husi KOICA no implementa husi WHO no WFP. Iha tempu ne'ebá, ha'u husu atu dapur furak sira-ne'e fó mós ba eskola sira seluk. Ha'u nia orasaun sira hetan resposta tanba ohin ha'u iha ne'e iha serimónia asinatura ne'e atu aprova projetu ida iha ne'ebé sei fó tan dapur 30 ba ita-nia eskola sira",haktuir Ministra
Ministra Dulce reforsa tan katak, programa ida-ne'e iha benefísiu potensiál adisionál balu ba estudante sira. Ida mak kona-ba formasaun ba estensionista sira. Iha kurríkulu iha bloku jardín eskolár iha matéria arte no kultura. Se iha estensionista barak liután ne'ebé serbisu iha ita-nia eskola sira. Signifika katak sira bele fó sira-nia tempu balun hodi ajuda dezenvolve ita-nia jardín eskolár sira, hanesan intensaun orijinál.
"Ami mós iha kampaña ida atu enkoraja eskola sira atu fornese variedade barak liután iha programa extrakurikulár ne'ebé sira oferese, nune'e apoiu ba Klube Eskolár sira Edukasaun Nutrisaun nian maka buat ida ne'ebé bele ajuda atu orienta ami nia estudante sira balun bá kareira sira iha futuru iha área nutrisaun nian",
Ministériu dezenvolve hela sistema EMIS foun ida no sei importante atu serbisu hamutuk hodi asegura katak plataforma ne'ebé ita-boot dezenvolve hela iha liña ho ami nia sistema. Ha’u sei husik ba WFP atu halo ligasaun ho ita-nia unidade IT atu asegura katak plataforma sira-ne’e kompativel
Entertantu Embaixadór Repúblika Korea iha Timor-Leste Chang Ha Yeong, hateten atividade asina MoU ne'e Ho inisiativa rua ne'ebé importante Kona bá programa merenda eskolar huso produtú lokál no projetu Restaurasaun florestál integrada antes Timor-Leste Nia Independensia mós Korea hamri'ik ona hamutuk Ho povu Timoroan.
"Ha’u hakarak hato’o ha’u-nia gratidaun sinseru ba Ministériu Finansas, Ministériu Edukasaun, Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta, no parseiru hotu ne’ebé halo asinatura ohin nian sai realidade. Ha’u husu imi-nia kooperasaun kontinua no kompromisu hamutuk iha tinan sira oin mai".
Partisipa iha serimónia importante ne'e Ministra Finanasas Santina J. R. F. Viegas Cardoso, Ministru Administrasaun Estatal, Tomas do Rosario, Sekretár Estadu Florestas, Eng. Fernandino da Costa Vieira, Diretór País KOIKA iha Timor-Leste, Youn Hwa Kang, inklui Prezidente Autoridade Munisípiu sira
Galeria
Video
Laiha Video
Dokumentus
Laiha Dokumentus