𝐒𝐄𝐅-𝐀𝐁𝐄𝐑𝐓𝐔𝐑𝐀 𝐖𝐎𝐑𝐊𝐒𝐇𝐎𝐏 𝐊𝐎𝐍𝐀𝐁𝐀 "𝑳𝑶𝑺𝑺 𝑨𝑵𝑫 𝑫𝑨𝑴𝑨𝑮𝑬 (𝐋&𝐃)" 𝐁𝐀 𝐏𝐑𝐄𝐕𝐄𝐍𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐌𝐔𝐃𝐀𝐍𝐒𝐀 𝐊𝐋𝐈𝐌𝐀𝐓𝐈𝐊𝐀 𝐈𝐇𝐀 𝐓𝐈𝐌𝐎𝐑-𝐋𝐄𝐒𝐓𝐄
Asuntu
𝐒𝐄𝐅-𝐀𝐁𝐄𝐑𝐓𝐔𝐑𝐀 𝐖𝐎𝐑𝐊𝐒𝐇𝐎𝐏 𝐊𝐎𝐍𝐀𝐁𝐀 "𝑳𝑶𝑺𝑺 𝑨𝑵𝑫 𝑫𝑨𝑴𝑨𝑮𝑬 (𝐋&𝐃)" 𝐁𝐀 𝐏𝐑𝐄𝐕𝐄𝐍𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐌𝐔𝐃𝐀𝐍𝐒𝐀 𝐊𝐋𝐈𝐌𝐀𝐓𝐈𝐊𝐀 𝐈𝐇𝐀 𝐓𝐈𝐌𝐎𝐑-𝐋𝐄𝐒𝐓𝐄
Data Publica
06 May 2026
Descrisaun
Díli, 05 Maiu 2026| 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐱𝐜𝐞̂𝐥𝐞𝐧𝐜𝐢𝐚 𝐒𝐞𝐜𝐫𝐞𝐭𝐚́𝐫𝐢𝐨 𝐝𝐞 𝐄𝐬𝐭𝐚𝐝𝐨 𝐝𝐚𝐬 𝐅𝐥𝐨𝐫𝐞𝐬𝐭𝐚𝐬 𝐄𝐧𝐠. 𝐅𝐞𝐫𝐧𝐚𝐧𝐝𝐢𝐧𝐨 𝐕𝐢𝐞𝐢𝐫𝐚 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚, Hala'o Abertura ba Workshop Konaba Klima Induzidu Lakon no Estragus iha Bacias Hidrograficas Mota Comoro, (Climate Induced Loss and Damage in the Comoro Watershed, Timor-Leste), Tersa-Feira ne'e iha Timor-Lodge, Díli.
𝐃𝐢𝐬𝐤𝐮𝐫𝐬𝐮 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐱𝐜𝐞̂𝐥𝐞𝐧𝐜𝐢𝐚 Secretário de Estado das Florestas Eng. Fernandino Vieira da Costa, 𝐒.𝐇𝐮𝐭, onra ida mai hau atu ko'alia ba imi iha workshop daruak ida-ne'e kona-ba Fundu Responde ba lakon no estragus iha Timor-Leste ne’ebé organiza husi IFSD no RAEBIA-TL hodi hau hetan oportunidade atu loke workshop ida ne’e
Nu'udar planu fundu ida-ne'e, ita presija hatene katak Timor-Leste iha zona vulneravel ba mudansa klimatika. Ita-nia agrikultór sira lakon ai-horis no ai-han kuandu iha bailoron naruk ou El-Nino, no ita-nia komunidade sira iha tasi ninin lakon rai tamba tasi ben aumenta ba bebeik. Ita hasoru problema impaktu mudansa klimatika ne’ebe laos ita mak fo kontribuisaun emisaun barak, ne’ebe hamosu ameasa ezistensia ne'ebé la'o lalais liu fali ita-nia abilidade atu adapta.
Timor-Leste vulneravel tebés, ho natureza topography ne’ebe foho barak, nomos dependénsia aas ba agrikultura no florestal ne'ebé sensivel ba mudansa klimatika. Frekuénsia akontesimentu klimátiku ne'ebé sa'e maka'as - hahú husi inundasaun to'o rai-tempo bailoron naruk.
Ezemplu siklone Seroja iha tinan 2021 - ne'ebé estraga infraestrutura no obriga família iha area rurál sira hasoru susar bo’ot tebés. Fundus Responde ba Lakon no estragus fó esperansa finanseira bo’ot ba ema ne'ebé presiza atu rekupera husi dezastre hirak-ne'e. Workshop ne'e foka liu ba Bacías hydrografikas Comoro, ita hotu hatene oinsá siklone Seroja estraga Díli iha tinan 2021, tanba ne'e Fundus ida-ne'e ba responde ba lakon no estragus importante tebés iha Timor-Leste.
Nu'udar Secretário de Estado das Floresta nian, ha'u haree oinsá mudansa klimátika degrada ita-nia ekosistema vital sira, ne'ebé mak ita-nia populasaun rurál sira-nia moris. Se la iha apoiu lalais no asesivel, ita-nia nasaun sei hetan impaktu ambientál no ekonómiku ne'ebé susar atu rekopera.
Tanba nesesidade sira-ne'e bo’ot tebés no rekursu finanseiru husi fundus ne’e sei hotu, tamba ne’e tenke jere ho kuidadu no integridade aas. La sufisiente atu Fundu ne'e bele eziste de'it; tenke dezeña atu to'o iha nivel komunidade ne'ebé impaktu mudansa klimatika ne'e afeta ba.
Nudar Secretário de Estadu das Florestas, hau husu atu uza mekanizmu ida-ne'ebé fó prioridade ba transparénsia no igualdade, hodi asegura katak alokasaun fundus “Lakon no Estagus” sira-ne'e bazeia ba vulnerabilidade atuál duke fasilidade administrativa. Osan dolar ida tenke gastu ho lolos ba ema vitima sira nia moris, ho objetivu ajuda sira ne'ebé lakon sira-nia sasan, sira-nia uma, no sira-nia seguransa.
Atu konklui, hau konvida ita hotu atu iha diskusaun sira-ne'e ho urjente katak krize klimátika ezije ita atu servisu ho responsabilidade. Susesu Fundus “Lakon no Estragus “ nian sei sukat liu husi ninia kapasidade atu fó apoiu ne'ebé loloos, previzivel, no direta ba ema vulneravel sira ne’ebe presija.
Timor-Leste nafatin iha komitmentu atu servisu hamutuk ho parseiru hotu hodi asegura katak fundu ne'e sai hanesan esperansa no instrumentu prátika ida ba justisa. Mai ita harii enkuadramentu ida-ne'ebé fó onra ba ita-nia povu nia reziliensia hodi fó rekursu finanseiru no tekniku sira ne'ebé sira presiza atu rekupera, harii fali, no bele moris iha futuru.
Bainhira remata ho Abertura Workshop ida ne'e 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐱𝐜𝐞̂𝐥𝐞𝐧𝐜𝐢𝐚 𝐒𝐞𝐜𝐫𝐞𝐭𝐚́𝐫𝐢𝐨 𝐝𝐞 𝐄𝐬𝐭𝐚𝐝𝐨 𝐝𝐚𝐬 𝐅𝐥𝐨𝐫𝐞𝐬𝐭𝐚𝐬 (𝐒𝐄𝐅) 𝐄𝐧𝐠. 𝐅𝐞𝐫𝐧𝐚𝐧𝐝𝐢𝐧𝐨 𝐕𝐢𝐞𝐢𝐫𝐚 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚, 𝐒. 𝐇𝐮𝐭, Hamutuk ho Sua Excelênsia Secretário Estado Proteção Civíl (SEPC) Sr. Domingos Mariano Reis, Kontinua hala'o viagen servisu nian hodi promove programa re-florestasaun kuda ai-oan iha fatin risku ba dezastre naturais iha Suku Ligumea, Postu Adm. Ermera, Munisípiu Ermera.
Galeria
Video
Laiha Video
Dokumentus
Laiha Dokumentus