Asuntu : A𝐠𝐨𝐫𝐚 𝐓𝐞𝐦𝐩𝐮 𝐛𝐚 𝐀𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐝𝐞𝐳𝐞𝐧𝐯𝐨𝐥𝐯𝐞 𝐬𝐞𝐭𝐨𝐫 𝐭𝐮𝐫𝐢𝐳𝐦𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐓𝐋
Data Publica : 26 Sep 2025
Descrisaun :

𝟐𝟓 𝐒𝐞𝐭𝐞𝐦𝐛𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟓
==============
Governu liu husi Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Koordenadór ba Assuntu Ekonómiku, Ministru Turizmu no Ambiente, Dato’ Seri Francisco Kalbuadi Lay hateten, tempu ba planeamentu no diskusaun atu dezenvolve setor turizmu iha Timor-Leste ne’e liu ona, agora mak tempu ba asaun hodi hadia no dezenvolve setor produtivu ne’e. Tanba ne’e, Governu atual pronto atu kria ambiente ne’ebé fasilita investimentu liu husi hadia infrastrutura, rasionaliza regulamentu sira, hari parseria publiku privadu ne’ebé metin.

“𝐌𝐚𝐢𝐛𝐞 𝐠𝐨𝐯𝐞𝐫𝐧𝐮 𝐥𝐚𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐡𝐚𝐥𝐨 𝐢𝐝𝐚 𝐧𝐞’𝐞 𝐦𝐞𝐬𝐚𝐤. 𝐈𝐭𝐚 𝐛𝐨𝐨𝐭 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐢𝐚 𝐢𝐝𝐞𝐚, 𝐦𝐚𝐭𝐞𝐧𝐞𝐤, 𝐧𝐨 𝐫𝐞𝐤𝐮𝐫𝐬𝐮 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐞𝐬𝐞𝐧𝐬𝐢𝐚𝐥 𝐚𝐭𝐮 𝐡𝐚𝐥𝐨 𝐯𝐢𝐳𝐚𝐮𝐧 𝐄𝐬𝐭𝐚𝐝𝐮 𝐧𝐢𝐚𝐧 𝐬𝐚𝐢 𝐫𝐞𝐚𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞. 𝐇𝐚’𝐮 𝐞𝐧𝐤𝐨𝐫𝐚𝐣𝐚 𝐢𝐭𝐚 𝐛𝐨𝐨𝐭 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐢𝐝𝐚-𝐢𝐝𝐚𝐤 𝐚𝐭𝐮 𝐩𝐚𝐫𝐭𝐢𝐬𝐢𝐩𝐚 𝐡𝐨 𝐚𝐭𝐢𝐯𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐬𝐞𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐟𝐨𝐫𝐦𝐚 𝐩𝐚𝐫𝐬𝐞𝐫𝐢𝐚 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛é 𝐛𝐫𝐚𝐧𝐢, 𝐧𝐨 𝐟𝐨𝐭𝐢 𝐩𝐚𝐬𝐮 𝐤𝐨𝐧𝐤𝐫𝐞𝐭𝐮 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐡𝐚𝐫𝐢 𝐢𝐧𝐝𝐮𝐬𝐭𝐫𝐢𝐚 𝐭𝐮𝐫𝐢𝐳𝐦𝐮 𝐢𝐝𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛é 𝐛𝐮𝐫𝐚𝐬 𝐧𝐨 𝐟ó 𝐛𝐞𝐧𝐞𝐟𝐢𝐬𝐢𝐮 𝐛𝐚 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐨𝐚𝐧 𝐡𝐨𝐭𝐮. 𝐇𝐚𝐦𝐮𝐭𝐮𝐤 𝐢𝐭𝐚 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐡𝐚𝐥𝐨 𝐓𝐮𝐫𝐢𝐳𝐦𝐮 𝐬𝐚𝐢 𝐦𝐨𝐭𝐨𝐫 𝐥𝐨𝐥𝐨𝐨𝐬 𝐛𝐚 𝐝𝐞𝐳𝐞𝐧𝐯𝐨𝐥𝐯𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐢𝐧𝐤𝐥𝐮𝐳𝐢𝐯𝐮 𝐧𝐨 𝐬𝐮𝐬𝐭𝐞𝐧𝐭𝐚𝐯𝐞𝐥,” Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Koordenadór ba Assuntu Ekonómiku, Ministru Turizmu no Ambiente, Dato’ Seri Francisco Kalbuadi Lay hato’o assuntu ne’e ba setor privadu sira iha Fórum Investimentu Turizmu Timor-Leste 2025 iha Centro de Convenções de Dili (CCD) iha loron Kinta, 25 Setembru 2025.

Vise-PM ne’e hatutan, tema ba Forum tinan ne’e mak, “Tempu ba Asaun.” Tema ida ne’e refleta tantu ita nia determinasaun no urjensia ne’ebé ita tenke atua hodi loke potensia transformativu Turizmu nian ba futuru ita nia nasaun.

Forum ida ne’e organiza husi Ministériu Turizmu no Ambiente no Ministru Koordenador ba Assuntu Ekonomia ho kolaborasaun Banku Mundial nian liu husi IFC (International Finance Corporation), hanesan eventu prinsipal ba emprezariu lokál sira. 

“𝐈𝐝𝐚 𝐧𝐞’𝐞 𝐥𝐚𝐨𝐬 𝐬𝐞𝐫𝐯𝐞 𝐝𝐞𝐢𝐭 𝐚𝐭𝐮 𝐚𝐭𝐫𝐢𝐚 𝐢𝐧𝐯𝐞𝐬𝐭𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮, 𝐦𝐚𝐢𝐛𝐞 𝐦𝐨𝐬 𝐚𝐭𝐮 𝐭𝐫𝐨𝐤𝐚 𝐢𝐝𝐞𝐚 𝐧𝐨 𝐤𝐨𝐧𝐞𝐬𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐧𝐞𝐛𝐞’𝐞 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐚𝐣𝐮𝐝𝐚 𝐦𝐮𝐝𝐚 𝐟𝐮𝐭𝐮𝐫𝐞 𝐬𝐞𝐭𝐨𝐫 𝐓𝐮𝐫𝐢𝐳𝐦𝐮 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐋𝐞𝐬𝐭𝐞 𝐧𝐢𝐚𝐧.”

Vise-PM esplika, turizmu la’os de’it pilar importante ida iha Planu Stratejiku Dezenvolvimentu Nasionál 2011-2030, maibé mós sai prioridade iha Governu da sia nia programa, ne’ebé buka atu diversifika ekonomia Timor-Leste husi mina no gas. 

“𝐈𝐭𝐚 𝐦𝐨𝐬 𝐫𝐞𝐤𝐨ñ𝐞𝐬𝐞 𝐤𝐚𝐭𝐚𝐤, 𝐭𝐮𝐫𝐢𝐳𝐦𝐮 𝐨𝐟𝐞𝐫𝐞𝐬𝐞 𝐨𝐩𝐨𝐫𝐭𝐮𝐧𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 ú𝐧𝐢𝐤𝐮 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐤𝐫𝐢𝐚 𝐤𝐫𝐞𝐬𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐬𝐮𝐬𝐭𝐞𝐧𝐭𝐚𝐯𝐞𝐥, 𝐞𝐦𝐩𝐨𝐝𝐞𝐫𝐚 𝐤𝐨𝐦𝐮𝐧𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐥𝐨𝐤á𝐥, 𝐤𝐫𝐢𝐚 𝐞𝐦𝐩𝐫𝐞𝐠𝐮 𝐬𝐮𝐬𝐭𝐞𝐧𝐭𝐚𝐯𝐞𝐥 𝐛𝐚 𝐣𝐨𝐯𝐞𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐧𝐨 𝐩𝐫𝐞𝐬𝐞𝐫𝐯𝐚 𝐩𝐚𝐭𝐫𝐢𝐦ó𝐧𝐢𝐮 𝐤𝐮𝐥𝐭𝐮𝐫á𝐥 𝐢𝐝𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛é 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐝𝐞𝐟𝐢𝐧𝐞 𝐢𝐭𝐚 𝐧𝐢𝐚 𝐢𝐝𝐞𝐧𝐭𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞.”

Vise-PM konsidera, fórum ida ne’e la’os de’it atu halibur ita hamutuk, maibé ida ne’e hanesan plataforma stratejiku ida hodi konverte ideia sira ba parseria, no aspirasaun sira ba investimentu. No, objetivu Governu Timor-Leste nian ba fórum tinan ne’e iha diskusaun loron tolu mak atu haforsa kolaborasaun signifikativu entre governu, setor privadu, no parseiru dezenvolvimentu sira hodi aselera kresimentu turizmu sustentavel, atrai investimentu inovativu no emprendimentu negósiu sira ne’ebé sei hametin ita nia kompetividade iha merkadu turizmu mundiál, no hatudu Timor-Leste nia patrimóniu turistiku úniku sira, husi tasi ibun sira ne’ebé seidauk estraga no fatin sira luku (diving) nian ho klase mundiál to tradisaun kulturál ne’ebé vibrante no oportunidade eko-turizmu nian.

Pozisiona TL nu’udar destinu turizmu nebe’e konfiavel no sustentavel iha Sudeste Asiatiku no rejiaun Indo Pasifiku. Identifika no resolve dezafiu komun nebe’e empresa turizmu lokál sira hasoru.

Lori Governu Timor-Leste nia naran, hau hato’o agradesimentu wain ba organizador sira, parseiru sira, no partisipante hotu ba ita bot sira nia kompromisu iha jornada ida ne’e. Mai ita aproveita momentu ida ne’e, ho konfiansa no unidade iha objetivu ida atu hodi hadia futuru turizmu Timor-Leste nian nebe’e naroma liu.


Voltar

Galeria


Video

Dokumentus