Asuntu : 𝐓𝐫𝐚𝐛𝐚𝐥𝐥𝐚𝐝ó𝐫 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫𝐨𝐚𝐧 𝐢𝐡𝐚 𝐫𝐚𝐢-𝐥𝐢𝐮𝐫 𝐤𝐨𝐧𝐭𝐫𝐢𝐛𝐮𝐢 𝐛𝐚 𝐤𝐫𝐞𝐱𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐞𝐤𝐨𝐧𝐨𝐦𝐢𝐚 𝐫𝐚𝐢-𝐥𝐚𝐫𝐚𝐧 𝟎𝟐 𝐎𝐮𝐭𝐮𝐛𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟓 Vise-PM, Dato’ Seri Francisco Kalbuadi Lay, hato’o apresiasaun ne’e liuhusi Semináriu Internasionál ne’ebé hala’o iha Centro de Convenções de Díli (CCD) iha loron Kinta, 02 Outubru 2025, ho tema, “𝐀 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫𝐞𝐬𝐞 𝐄𝐱𝐩𝐞𝐫𝐢𝐞𝐧𝐜𝐞 𝐨𝐟 𝐋𝐚𝐛𝐨𝐫 𝐌𝐢𝐠𝐫𝐚𝐭𝐢𝐨𝐧: 𝐄𝐭𝐡𝐢𝐜𝐬, 𝐈𝐝𝐞𝐧𝐭𝐢𝐭𝐲, 𝐀𝐧𝐝 𝐃𝐢𝐠𝐧𝐢𝐭𝐲.” Governante ne’e hatutan, ba Timor-Leste, migrasaun laborál lori dezafiu sira, no oportunidade boot sira. “𝐈𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐬𝐢𝐝𝐚𝐝𝐚𝐮𝐧 𝐛𝐚𝐫𝐚𝐤 𝐚𝐠𝐨𝐫𝐚 𝐬𝐞𝐫𝐛𝐢𝐬𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐫𝐚𝐢-𝐥𝐢'𝐮𝐫 𝐢𝐡𝐚 𝐀𝐮𝐬𝐭𝐫á𝐥𝐢𝐚, 𝐢𝐡𝐚 𝐊𝐨𝐫𝐞𝐢𝐚-𝐒ú𝐥, 𝐢𝐡𝐚 𝐑𝐞𝐢𝐧𝐮 𝐔𝐧𝐢𝐝𝐮, 𝐢𝐡𝐚 𝐏𝐨𝐫𝐭𝐮𝐠á𝐥, 𝐧𝐨 𝐧𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐬𝐞𝐥𝐮𝐤. 𝐎𝐬𝐚𝐧 𝐧𝐞'𝐞𝐛é 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐡𝐚𝐫𝐮𝐤𝐚 𝐟𝐢𝐥𝐚 𝐛𝐚 𝐮𝐦𝐚 𝐧𝐞'𝐞𝐛é 𝐢𝐭𝐚 𝐛𝐨𝐥𝐮 𝐨𝐬𝐚𝐧-𝐡𝐚𝐫𝐮𝐤𝐚 𝐧𝐞'𝐞 𝐢𝐦𝐩𝐨𝐫𝐭𝐚𝐧𝐭𝐞 𝐭𝐞𝐛𝐞𝐬. 𝐓𝐢𝐧𝐚𝐧-𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧, 𝐭𝐫𝐚𝐛𝐚𝐥𝐥𝐚𝐝ó𝐫 𝐭𝐢𝐦𝐨𝐫𝐨𝐚𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐡𝐚𝐫𝐮𝐤𝐚 𝐛𝐚 𝐮𝐦𝐚 𝐥𝐢𝐮 𝐦𝐢𝐥𝐥𝐚𝐮𝐧 𝟏𝟎𝟎 𝐝𝐨𝐥𝐚𝐫 𝐚𝐦𝐞𝐫𝐢𝐤𝐚𝐧𝐮. 𝐍𝐞'𝐞 𝐦𝐚𝐤𝐚 𝐛𝐞𝐬𝐢𝐤 𝐩𝐮𝐫𝐬𝐞𝐧𝐭𝐮 𝟕 𝐡𝐨𝐬𝐢 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐞𝐤𝐨𝐧𝐨𝐦𝐢𝐚,” Vise-PM esplika hodi hatutan; “𝐎𝐬𝐚𝐧 𝐧𝐞’𝐞 𝐟ó 𝐡𝐚𝐧 𝐟𝐚𝐦í𝐥𝐢𝐚 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐍𝐢𝐚 𝐬𝐞𝐥𝐮 𝐭𝐚𝐱𝐚 𝐞𝐬𝐤𝐨𝐥𝐚 𝐧𝐢𝐚𝐧, 𝐈𝐝𝐚-𝐧𝐞'𝐞 𝐤𝐨𝐛𝐫𝐞 𝐤𝐮𝐢𝐝𝐚𝐝𝐮 𝐦é𝐝𝐢𝐤𝐮, 𝐈𝐝𝐚-𝐧𝐞'𝐞 𝐡𝐚𝐫𝐢𝐢 𝐮𝐦𝐚 𝐟𝐨𝐮𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐧𝐨 𝐥𝐢𝐮 𝐟𝐚𝐥𝐢 𝐢𝐝𝐚-𝐧𝐞'𝐞, 𝐨𝐬𝐚𝐧 𝐧𝐞'𝐞𝐛é 𝐡𝐚𝐫𝐮𝐤𝐚 𝐦ó𝐬 𝐚𝐣𝐮𝐝𝐚 𝐧𝐞𝐠ó𝐬𝐢𝐮 𝐤𝐢'𝐢𝐤 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐭𝐨'𝐨𝐬 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐧𝐨 𝐦ó𝐬 𝐩𝐫𝐨𝐣𝐞𝐭𝐮 𝐤𝐨𝐦𝐮𝐧𝐢𝐭á𝐫𝐢𝐮 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐡𝐚𝐧𝐞𝐬𝐚𝐧 𝐛𝐞𝐞-𝐦𝐨𝐨𝐬, 𝐞𝐬𝐤𝐨𝐥𝐚 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐧𝐨 𝐞𝐬𝐭𝐫𝐚𝐝𝐚 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐚𝐥𝐝𝐞𝐢𝐚.” Vise-PM ne’e dehan, la hanesan ho osan mina-rai nian, ne'ebé tun-sa'e ho merkadu globál sira. osan haruka sira la'o bebeik. Sira diretamente ba família sira, iha sidade no aldeia sira, Sira hamenus ki’ak... no hametin ita-nia ekonomia. Maibé migrasaun la'ós de'it kona-ba osan. Ida-ne'e mós muda família sira. Bainhira inan-aman sira serbisu iha rai-li'ur ba tempu naruk, sira nia oan sira saudade sira. Tanba ne’e mak apoiu komunidade nian importante tebes ba oan sira, ba inan sira, ba aman sira. Iha tempu hanesan, migrasaun lori benefísiu sira liu fali osan. “𝐈𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐭𝐫𝐚𝐛𝐚𝐥𝐥𝐚𝐝ó𝐫 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐟𝐢𝐥𝐚 𝐡𝐨 𝐚𝐛𝐢𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐟𝐨𝐮𝐧, 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐥𝐨𝐫𝐢 𝐥𝐢𝐚𝐧-𝐟𝐨𝐮𝐧, 𝐢𝐝𝐞𝐢𝐚 𝐟𝐨𝐮𝐧, 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐟𝐚𝐡𝐞 𝐬𝐚𝐢𝐝𝐚 𝐦𝐚𝐤 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐚𝐩𝐫𝐞𝐧𝐝𝐞 𝐢𝐡𝐚 𝐚𝐠𝐫𝐢𝐤𝐮𝐥𝐭𝐮𝐫𝐚, 𝐨𝐬𝐩𝐢𝐭𝐚𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞, 𝐧𝐞𝐠ó𝐬𝐢𝐮, 𝐧𝐨 𝐭𝐞𝐤𝐧𝐨𝐥𝐨𝐣𝐢𝐚. 𝐓𝐫𝐨𝐤𝐚 𝐢𝐝𝐚-𝐧𝐞'𝐞 𝐡𝐚𝐥𝐨 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐩𝐨𝐯𝐮 𝐬𝐚𝐢 𝐟𝐨𝐫𝐭𝐞 𝐥𝐢𝐮𝐭á𝐧 𝐧𝐨 𝐩𝐫𝐞𝐩𝐚𝐫𝐚𝐝𝐮 𝐥𝐢𝐮𝐭á𝐧 𝐛𝐚 𝐟𝐮𝐭𝐮𝐫𝐮.” Ema númeru daruak iha estrutura governasaun atual ne’e katak, migrasaun mós lori risku sira. Basá traballadór Timoroan balu balu hasoru ona esplorasaun; kontratu sira ne'ebé la justu, oras barak tebes, até abuzu. Feto sira no traballadór sira ne'ebé vulnerável maka liuliu iha risku. Migrasaun irregular tau povu Timor-Leste iha perigu nia laran. No ida-ne'e hamenus benefísiu sira ba família sira no mós ba ita-nia rain. “𝐁𝐚𝐢𝐧𝐡𝐢𝐫𝐚 𝐚𝐦𝐢-𝐧𝐢𝐚 𝐭𝐫𝐚𝐛𝐚𝐥𝐥𝐚𝐝ó𝐫 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐟𝐢𝐥𝐚, 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐥𝐨𝐫𝐢 𝐨𝐬𝐚𝐧, 𝐞𝐬𝐩𝐞𝐫𝐢é𝐧𝐬𝐢𝐚, 𝐧𝐨 𝐚𝐛𝐢𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐬𝐢𝐫𝐚. 𝐌𝐚𝐢𝐛é 𝐞𝐦𝐚 𝐛𝐚𝐫𝐚𝐤 𝐥𝐮𝐭𝐚 𝐚𝐭𝐮 𝐡𝐞𝐭𝐚𝐧 𝐬𝐞𝐫𝐛𝐢𝐬𝐮 𝐧𝐞ʼ𝐞𝐛é 𝐝𝐢ʼ𝐚𝐤 𝐢𝐡𝐚 𝐮𝐦𝐚. 𝐃𝐚𝐥𝐚𝐫𝐮𝐦𝐚, 𝐬𝐢𝐫𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐚𝐛𝐢𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐥𝐚 𝐡𝐞𝐭𝐚𝐧 𝐫𝐞𝐤𝐨ñ𝐞𝐬𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮. 𝐃𝐚𝐥𝐚𝐫𝐮𝐦𝐚, 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐥𝐚𝐡𝐚𝐭𝐞𝐧𝐞 𝐨𝐢𝐧𝐬á 𝐚𝐭𝐮 𝐡𝐚𝐡ú 𝐧𝐞𝐠ó𝐬𝐢𝐮 𝐢𝐝𝐚. 𝐓𝐚𝐧𝐛𝐚 𝐧𝐞'𝐞 𝐦𝐚𝐤𝐚 𝐫𝐞𝐢𝐧𝐭𝐞𝐠𝐫𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐢𝐦𝐩𝐨𝐫𝐭𝐚𝐧𝐭𝐞 𝐭𝐞𝐛𝐞𝐬.” Governu hala’o hela programa sira atu ajuda retornadu sira: programa sira ba rekoñesimentu abilidade sira, programa sira ba formasaun empreendedorizmu, programa sira ba literasia finanseira. Tanba ne’e, Governu fahe prioridade lima mak hanesan: ida, Proteje ita-nia traballadór sira ho lei forte no akordu ne’ebé justu; rua, Treina ita-nia ema sira ho abilidade ne'ebé loos ba serbisu iha rai-li'ur—no iha rai-laran; tolu, Ajuda família sira uza osan ne'ebé haruka ho matenek ba poupansa, edukasaun, no investimentu; haat, Apoiu ema sira ne'ebé fila atu nune'e sira bele hetan susesu, no mós kria empregu ba ema seluk; lima, Servisu hamutuk ho parseiru internasionál sira hodi halo migrasaun seguru, justu, no benefisiál ba ema hotu. Vise-PM mós subliña, migrasaun traballadór sei sai nafatin parte ba Timor-Leste nia futuru. Katak, migrasaun maka opsaun ida, la'ós opsaun ikus. Bensaun ida, la'ós todan ida. Ponte ida, la'ós barreira ida. Tanba ne’e Vise-PM hakarak kontinua servisu hamutuk ho sosiedade sivíl, parseiru internasionál, no komunidade migrante sira. “𝐊𝐨𝐧𝐭𝐞𝐧𝐭𝐞 𝐡𝐨 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫𝐨𝐚𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛é 𝐬𝐞𝐫𝐯𝐢𝐬𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐫𝐚𝐢-𝐥𝐢𝐮𝐫 𝐧𝐮𝐧𝐤𝐚 𝐡𝐚𝐥𝐮𝐡𝐚 𝐬𝐢𝐫𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐢𝐝𝐞𝐧𝐭𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐧𝐮’𝐮𝐝𝐚𝐫 𝐞𝐦𝐚 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫𝐨𝐚𝐧, 𝐧𝐮𝐧𝐞’𝐞 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐮𝐧𝐤𝐚 𝐡𝐚𝐥𝐮𝐡𝐚 𝐬𝐞𝐥𝐞𝐛𝐫𝐚 𝐥𝐨𝐫𝐨𝐧 𝐛𝐨’𝐨𝐭 𝐧𝐚𝐬𝐢𝐨𝐧á𝐥 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫 𝐧𝐢𝐚𝐧 𝐢𝐡𝐚 𝐞𝐦𝐚 𝐧𝐢𝐚 𝐫𝐚𝐢.” Vise-PM ko’alia iha Semináriu Internasionál ne’e ho temátiku: ‘Kompriensaun migrasaun traballadór nian hanesan motor ida ba dezenvolvimentu nasionál no ezamina ba impaktu ekonómiku, sosiál, kulturál iha Timor-Leste’. Iha fatin hanesan, Ministru Ensinu Superior Siénsia no Kultura, José Honório da Costa Pereira Jerónimo, konsidera Semináriu Internasionál ne’ebé ko’alia kona-bá migrasaun ne’e importante tebes tanba foka liubá étika, identidade, no dignidade. No semináriu ida ne’e mos importante atu bele hatene traballadór sira iha rai-liur nia kondisaun no saida mak sira kontribui ona ba nasaun Timor-Leste. “𝐊𝐥𝐚𝐫𝐮 𝐭𝐫𝐚𝐛𝐚𝐥𝐥𝐚𝐝ó𝐫 𝐢𝐝𝐚 𝐬𝐞𝐫𝐯𝐢𝐬𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐟𝐚𝐭𝐢𝐧 𝐛𝐚𝐥𝐮 𝐧𝐢𝐚 𝐭𝐞𝐧𝐤𝐞 𝐢𝐡𝐚 é𝐭𝐢𝐤𝐚, 𝐧𝐢𝐚 𝐭𝐞𝐧𝐤𝐞 𝐢𝐡𝐚 𝐢𝐝𝐞𝐧𝐭𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐧𝐨 𝐧𝐢𝐚 𝐝𝐢𝐠𝐧𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞. 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫𝐨𝐚𝐧 𝐛𝐚𝐫𝐚𝐤 𝐛𝐚 𝐬𝐞𝐫𝐯𝐢𝐬𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐥𝐢𝐮𝐫 𝐭𝐚𝐥𝐯𝐞𝐬 𝐦𝐨𝐬𝐮 𝐛𝐮𝐚𝐭 𝐛𝐚𝐥𝐮 𝐧𝐞’𝐞𝐛é 𝐢𝐭𝐚 𝐥𝐚 𝐞𝐬𝐩𝐞𝐫𝐚, 𝐦𝐚𝐢𝐛𝐞 𝐧𝐞’𝐞 𝐚𝐤𝐨𝐭𝐞𝐬𝐞, 𝐧𝐞’𝐞𝐛é 𝐬𝐞𝐦𝐢𝐧á𝐫𝐢𝐮 𝐢𝐝𝐚 𝐧𝐞’𝐞 𝐢𝐦𝐩𝐨𝐫𝐭𝐚𝐧𝐭𝐞 𝐚𝐭𝐮 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐡𝐚𝐭𝐞𝐧𝐞 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐭𝐫𝐚𝐛𝐚𝐥𝐥𝐚𝐝ó𝐫 𝐬𝐢𝐫𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐤𝐧𝐚𝐚𝐫 𝐢𝐡𝐚 𝐫𝐚𝐢-𝐥𝐢𝐮 𝐬𝐚𝐢𝐝𝐚 𝐦𝐚𝐤 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐤𝐨𝐧𝐭𝐫𝐢𝐛𝐮𝐢 𝐛𝐚 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐩𝐚í𝐬,” esplika Ministru José Honório da Costa Pereira Jerónimo. Nune’e mós, Reitór Institutu Superior Dom Bosco, Pe. Manuel Pinto Fernandes, hateten, traballadór Timoroan sira iha rai-liur kontribui ona ba kreximentu ekonomia rai-laran. “𝐌𝐢𝐠𝐫𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐭𝐫𝐚𝐛𝐚𝐥𝐥𝐚𝐝ó𝐫 𝐧𝐞’𝐞 𝐬𝐚𝐢 𝐨𝐧𝐚 𝐩𝐚𝐫𝐭𝐞 𝐢𝐝𝐚 𝐯𝐢𝐭𝐚𝐥 𝐢𝐡𝐚 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫 𝐢𝐡𝐚 𝐯𝐢𝐝𝐚 𝐬𝐨𝐬𝐢𝐨 𝐞𝐤𝐨𝐧ó𝐦𝐢𝐤𝐮. 𝐋𝐚’ó𝐬 𝐝𝐞𝐢𝐭 𝐡𝐚𝐫𝐮𝐤𝐚 𝐨𝐬𝐚𝐧 𝐦𝐚𝐢 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫, 𝐦𝐚𝐢𝐛é 𝐭𝐫𝐨𝐤𝐚 𝐦𝐨𝐬 𝐞𝐬𝐩𝐞𝐫𝐢é𝐧𝐬𝐢𝐚 𝐤𝐚 𝐜𝐮𝐥𝐭𝐮𝐫𝐚𝐥 𝐞𝐱𝐜𝐡𝐚𝐧𝐠𝐞, 𝐭𝐫𝐚𝐛𝐚𝐥𝐥𝐚𝐝ó𝐫 𝐛𝐚𝐥𝐮 𝐬𝐨𝐤𝐞 𝐦𝐨𝐫𝐮, 𝐛𝐚𝐥𝐮 𝐚𝐭𝐫𝐚𝐯𝐞𝐬𝐚 𝐫𝐢𝐬𝐤𝐮 𝐞𝐬𝐩𝐥𝐨𝐫𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧, 𝐫𝐢𝐬𝐤𝐮 𝐧𝐨 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐬𝐞𝐥𝐮𝐤,” katak Reitor Institutu Superior Dom Bosco ne’e. Partisipa iha seremónia internasionál ne’ebé hala’o loron rua iha CCD hahú husi dia 2-3 Outubru ne’e, konvida mós painelista internasionál sira hodi partilla sira-nia hanoin no esperiénsia kona-bá migrasaun nian.
Data Publica : 03 Oct 2025
Descrisaun :
=============
Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Koordenadór ba Asuntu Ekonómiku, Ministru Turizmu no Ambiente, Dato’ Seri Francisco Kalbuadi Lay, apresia no agradese ba traballadór timoroan sira ne’ebé servisu iha rai-liur ne’ebé kontribui maka’as ba kreximentu ekonomia rai-laran.
Tuir Vise-Primeiru-Ministru ne’e katak, migrasaun la'ós de'it atu muda hosi nasaun ida ba nasaun seluk. Ida-ne'e kona-ba esperansa, sakrifísiu, oportunidade, no kona-ba mehi ba moris ida ne'ebé di'ak liu.
“Ida-ne'e maka ami-nia Governu servisu maka'as ho parseiru internasionál sira atu asegura katak migrasaun ne'e seguru, legal, no justu. Ami asina ona akordu sira ho nasaun sira hanesan Austrália, Repúblika Koreia-Súl, Portugál, no Nova Zelándia. Akordu sira ne’e proteje direitu traballadór timoroan sira iha rai-li’ur. Maibé ita mós tenke luta hasoru migrasaun ne'ebé la regulár, bainhira ema sira sai la hó dokumentu sira ne'ebé loos, ka liuhosi ema sira ne’ebé la onestu,” esplika Vise-PM Dato’ Seri Francisco Kalbuadi Lay.
Governu mós hakarak retornadu sira la'ós de'it atu hetan serbisu, maibé mós, atu kria empregu, atu loke negósiu, atu fahe sira-nia koñesimentu foun, atu kontribui ba Timor-Leste nia dezenvolvimentu.